Silva Rerum II

Kristina Sabaļauskaite
Silva Rerum II
Romāna darbība notiek no 1707. līdz 1710. gadam. Karš, mēris, bads, nesamērīga greznība un nāvīgs izsalkums, zviedru un krievu karavīri, jūdu ārsti, holandiešu kāršu spēlmaņi, turku konkubīnes, franču dāmas, spītīgi žemaiši un ironiski viļņieši, bezvārda mūks, kurš apglabājis vairāk nekā divdesmit tūkstošus mēra upuru, un, protams, vēl viena bajāru Norvaišu dzimtas paaudze.
Kā īsts "atmiņas detektīvs" grāmata ļaus uzzināt, kā tālāk veidojušies iepriekšējās paaudzes likteņi, lai arī daža laba mūžs beidzas tā, ka gandrīz vai roka nodreb, ierakstot to silva rerum bajāru ģimenes grāmatā, ko nodod no paaudzes paaudzē. Vai tāds bijis visvarenā Dieva plāns? Vai tomēr visvarena ir tikai aklā un nepielūdzamā nejaušība?
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Romāns "Silva rerum II" Lietuvā izdots 2011. gada sākumā un kopš tā laika piedzīvojis četrus papildizdevumus.
Atzinība Kristinai Sabaļauskaitei un romānu ciklam "Silva rerum"
Viļņas pašvaldība pasniedz Kristinai Sabaļauskaitei Šventas Kristoforas balvu par Viļņas atspoguļojumu literatūrā (2011)
Viļņas Tūrisma informācijas centrs atklāj "Silva rerum" maršrutu Viļņā (2011)
Iekļauts dekādes 10 nozīmīgāko lietuviešu grāmatu sarakstā (2010)
Lietuvas Gada grāmata (2009)
Jurgas Ivanauskaites literārā prēmija (2009)
Romāna "Silva rerum" pirmā daļa ierindota Lietuvas Literatūras institūta divpadsmit radošāko grāmatu sarakstā (2008)
Kristina Sabaļauskaite
ir mākslas vēstures doktore un veiksmīga rakstniece. Kopš 2002. gada viņa galvenokārt dzīvo Londonā un strādā kā "Lietuvos Rytas" ārzemju korespondente.
K Sabaļauskaites pirmais romāns "Silva rerum" jau piedzīvojis septiņus izdevumus Lietuvā, ari latviešu lasītāji to augstu novērtējuši. "Silva rerum II", kas stāsta par mēra laikiem Viļņā, ir pirmās grāmatas turpinājums.
Kristina Sabaliauskaite
SILVA RERUM II
© Kristina Sabaliauskaite, 2011
Vāka dizains © Kristina Sabaliauskaitи
Vāka dizainam izmantota Viļņas Sv. Pētera un Pāvila baznīcas
interjera fotogrāfija, autors Ļuds Masis